Braucot ārā no Ventspils, mūs pavada sniegputenis un mīnusi. Bet plānā Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Jau domājam alternatīvu, ko darīt, ja pēkšņi atkal atnākusi ziema. Iebraucot Rīgā te ne miņas no sniega. Kaut arī ne īpaši silti, bet ir saule un skaists laiks. Paliek mūsu plāni spēkā. Tātad ejam skatīt Latvijas lielāko brīvdabas muzeju. Nekad nav būts. Šādā saulainā pavasara dienā kā reiz ir laiks izbaudīt.
Teritorija plaša, sadalīta zonās, kur var apskatīt katram novadam raksturīgās latvju senēkas un iepazīt mūsu senču dzīves stilu. Latvju viensētas, baznīcas, dzirnavas, smēdes. Viss atvests autentisks no kāda Latvijas novada.
Ideāla vieta aktīvām pastaigām, baudot dabu, pavasari un protams vēsturi. Iesaku, ja vēl nav apmeklēta.
Starp citu, šis objekts mums bija vienīgais plānotais, kārtējās sestdienas, sešu stundu ekskursiju plānā. Nezinājām cik laiku tas mums aizņems, tāpēc neko īpašu vairs neplānojām. Apskatot cik laika paliek pāri, sapratām, ka varam plānot vēl kādas ekskursijas. Google maps, vārds "muzejs" un skatām, kas tuvumā apkārtnē atrodas. Un nolemjam, ka nākamais apskates objekts ir ...
... VEF Kultūras pils.
Iespaidīga un skaista ēka, gan no ārpuses, gan iekšpusē.
Izrādās namā atrodas VEF vēstures muzejs. Un par brīvu. Ej un skaties.
Sakiet, kuram mājās kādreiz bijis kāds no šiem aparātiem? Varbūt pat joprojām ir saglabājies. Mums bija kādreiz šāds radioaparāts ar plašu atskaņotāju augšpusē.
Un vienlaikus divos stāvos izstādīti dažādu mākslinieku mākslas darbi. Izrādās ir Rīgas Tautas tēlotājmākslas studiju Mākslas dienu 2024 izstāde.
Apskate veikta, kārtējā mākslas un vēstures informācija uzsūkta. Skatāmies, kam vēl interesantam ir laiks. Tuvumā dodamies uz Laimas Šokolādes muzeju.
Samaksā biļeti, un tevi sacienā ar karstu šokolādi, konfektēm, atlaižu kuponu Laimas veikalā un foto kartiņu ar kodu, kur vari izpausties privātā foto un video sesijā. Pēc tam no kartiņas nolasot kodu, lejuplādē fotogrāfijas. Jautrs pasākums.
Ja ir laiks nepilna stunda, tad šis muzejs kā reiz, lai izbaudītu ko saldu un iepazītu Laimas ražotnes vēsturi.
Vēl kāds laiciņš palicis līdz braucienam mājās, apskatāmies, ka tuvumā ir muzejs, kas veltīts diviem mūsu vēstures dižiem cilvēkiem. Viņus pazīst jebkurš latvietis, bet vai zinājāt, ka ir dzīvoklis - muzejs, kur abi dzīvojuši pēc atgriešanos pēc trimdas?
Rainis un Aspazija.
Nebīstieties, ja durvis ciet, bet laiki rāda, ka jābūt atvērtam. Spiediet pogu un ļoti laipna muzeja darbiniece atvērs, visu izstāstīs un parādīs. Iesākām ar filmu, par abu dzīvēm. Un tad jau paša dzīvokļa apskate ar Raiņa savākto privāto bibliotēku. Ļoti iespaidīga.
Tā liekas, kas tad nezin Raini un Aspaziju. Bet izzinot muzeju, arī mums atklājās vēl nezināmi fakti. Ja ir neliels, brīvs laiciņš Rīgas teritorijā ap Dailes teātri, iesaku iegriezties.
Ekskursiju laiks ir beidziet. Saulainā, pavasarīgā Rīga ir izbaudīta, ceļš mājup uz sniegoto Ventspili. Tā braukājot pa Rīgas - Ventspils šoseju, jau gadiem ir ievērots viens liels vides objekts Talsu novadā.
Zaļā saule. Vai vēl kāds ir pamanījis un zina, kas tas ir?
Izrādās šim vides objektam jau apritējuši 27 gadi. Vairākkārtēji atjaunots, joprojām priecē garām braucējus. Bet apskatot tuvāk, ir redzama tā varenība.
Bet nobeigumā padalos ar divām bildēm, kas fotografētas vienā dienā. Pirmā Kurzemes mala, otra Rīga, brīvdabas muzejā. Abās bildēs - bērza zari. Nieka nepilni 200 km, bet tāda atšķirība pavasara krāsās. Ja Latvijas vidienē jau zaļo un lapo daba, tad mums vēl pat sniegs snieg.
